Apnicis, ka mūždien kaut kas gāžas vai izkustas. Pielīmēju visu, izņemot sliežu klātnes. No plaukta malas akmentiņu līmēšanas līmes notecējumi bagātīgi tika arī manai lasītavas kušetei un 25-gadīgajai Madei.
Gredzenošanas sezona tuvojas galam. Nav ko slēpt - uz rudens vidu jau sāk apnikt, tad vēl tā tumsa un vēsums. Pie laba meteo reizēm jau vēl kaut ko mēģināšu paķert pāris tīklos līdz sniegam, varbūt ķeģis nāks. Un tad atkal pavasara otrajā pusē nākamās sezonas sākums ar jaunu sparu.
Budas priede jeb Podocarpus marcrophyllus ir gaismmīlis, bet faktiski visu gadu ir istabā, kas nav sevišķi gaiša. Jāprovē šim mērķim domātā LED baltās, sarkanā, zilās gaismas lampa ar laika releju. Tagad istabā ik dienas virs kociņa noteiktu laiku būs mazās saules gaisma.
Trīs stundas paņēma vasaras putekļu, putekšņu un zirnekļtīklu nosūkšana, kā arī sliežu virsmu tīrīšana. Un nu Ziepniekkalna mezglā ir debess. Ņemšanās ar lokšņu līmēšanu un pēc tam 4 m garās lapas uzstādīšanu bija pamatīgs pārbaudījums pacietībai.
Opel Zafira B ir lielisks vāģis līdz brīdim, kad jānomaina tuvo gaismu spuldzes. Tā ir vāļāšanās blakus dampim pie priekšējā rata un atbaidošu vārdu nerimstoša plūsma vismaz 30 minūtes. Līdzīgi būtu mēģināt mazgāt zobus, zobubirsti mutē iestumjot caur blakusdeguna dobumiem.
Nakts putnu migrācijai bija laba, gan jau ka pāri sētai kaut kas lidoja, bet rītausmā te lejā nenonāca nekas. Pirmajās 2 tīklu apgaitās tikai 3 sarkanrīklītes, 1 melnais mežastrazds un pavasara putniņš - žubīte (attēlā). Nu tad nav ko lieki skraidelēt un jārauj tīkli ciet.
Pēc lietainās nedēļas sinoptiskā situācija vērsusies tik jauka, ka ir augsta varbūtība zvērīgām nakts migrācijām, un man ir cerība, ka daļa spārnoto debesu ļaužu nākamajās divās rītausmās nāks lejup sētā.
Sanāca pie dzelzceļa arī mazliet padarboties ar pieturas punktu. Vēl būs jāvecina. Bet nu pirmo un pēdējo reizi ņēmos ar lāzergriezto kartonu - viss ļurīgs un nestabils, nejēdzīga bakstīšanās. Plasmasa te vislabākā štelle. Šo gan nepirku, bet tirgotājs deva par brīvu pie cita pasūtījuma.
Izrevidēju gredzenošanas saimniecību - utilizācijai savācās diezgan daudz beigto zemtīklu pīkstuļu. Bija jau ar tiem ko turēt - vasarās saulē pārkaršana un negaisos izmirkšana, rudeņu rītos miglas mitrumā vai sasaluši salnās. Vienam ziemā Rīgā skapī eksplodēja baterija; laime, ka bez aizdegšanās.
Tagad kā jau rudenī - rīta cēlienā ar pīkstuļiem apzvejoju nakts migrantu pielidojumu un pēc tam nekā daudz vairs nav. Ja nav, tad tīkli ciet un var atlaist ieturēties uz mājas kafejnīcu dienām Neretas baznīcā. Noslēgumā bezgala gards "Saldais grēciņš".
Mazais mušķērājs, 9,8 grami, viena no retajām Latvijas sugām, kas ziemo Indijā. Atjēgušies, ka drīz paliks aukstāks, arī tuvie migranti - sarkanrīklītēm lieli zemādas enerģijas tauku krājumi, bet debesīs visu rītu skrej pāri prāvi žubīšu bari.
Sācies atkal laiks, kad tīklu pirmā rīta apgaita tumsā, sikspārņiem vēl turpinās medības, krūmos sāk tikšķēt sarkanrīklītes, Štulvja purvezerā iebrēcas ziemeļu gulbji, bet debesīs rukšķ migrējošie gārņi.
Mājas kafejnīcu dienas Neretas baznīcā. Bija ļoti gardi. Un saldajā skaists ērģeļmūzikas koncerts. Svētdien mājas kafejnīcu dienas te turpinās, tā ka nāciet un brauciet.
Abu piemājas purvu malās viņu daudz, Latvijas meži viņu pilni, pa laikam ieklīst sētā, bet gredzenošanai te noķeru ļoti reti. Caurceļojošs zeltgalvītis, 5,4 grami. Latvijas un Eiropas mazākais putniņš.
