KAD, KAD, KAD beidzot pie varas esošajiem cilvēkiem sirdī un prātā iešausies tā skarbā realitāte, ka latvieši šeit, Latvijā, drīz vairs nebūs. BET - MĒS VĒL ESAM un VĒL NAV PAR VĒLU!

Mēs mākam runāt par ilgstpēju, dzimuma līdzsvaru un visam tam atrast naudu, bet, lai mēs kā tauta fiziski pastāvētu ilgi un atvieglotu ikdienu tiem, kuri caur bērniem tam sajūt aicinājumu - tam jau daudzus gadus nespēj.

Jā, nauda nav pašmērķis, vismaz mums. Tomēr tas ir nožēlojami pret vecākiem, ka tie joprojām saņem vairākus pabalstus, kuri nav mainīti kopš 2003. vai 2014. gada. Neesot naudas. Deputātiem, ministriem mainās KATRU GADU.

Bieži šķiet, ka varu būt labāks darbos, bagātāks, veiksmīgāks, bet ir bail, ka varu pazaudēt to, kas man rūp. Un, ja man jāizvēlas, es vēlētos, lai man vienmēr tam ir laiks.